Kļavlapu putenī
Stāvēt,
Dvēseli atvērt
Rudens smaržām,

Sajust
Rudens elpu
Sevī plūstam,

Krāsainu gaismu
Ietekam.

Kļavlapu putenī
Stāvēt,

Savu sapni
Rokās satvert,
Pret debesīm
Pacelt, Ļaujot rudens
Gaismai
Svētīt to.

Nakts melnu apmetni klāj,
rotātu zvaigžņu dzirkstīm,
Vējš miglas mēteli vērpj
pūkainiem mēness pirkstiem.

Dus pelēks akmens,
kritušām lapām sedzies,
Debesīs gājputni kliedz,
mežs kļavlapu sārtā dedzis.

Rudens

Saule kā pīlādža ķekars
Sarkana, sarkana riet,
Ļaundares salnas ceļā
Tavās sūrstošās domās
Asteres baltās vēl zied.

Pierimstas vakara vēji,
Apklustam sarunās mēs,
Aizdegas atmiņu sveces
Tavās un manās domās,
Iesāpot asterēs.